Somā (Soomaa) igauņu valodā nozīmē “purvu zeme”. Somā iedzīvotāju ikdienā purviem ir bijusi svarīga loma, galvenokārt kā robežjosla ar pārējo pasauli. Nomaļais apvidus visos laikos pievilinājis citādi domājošos un pēc vienatnes un neatkarības alkstošos.
Ar upēm vietējo dzīve Somā allaž bijusi vēl ciešāk saistīta nekā ar purviem. Līdz nesenai pagātnei upe bija galvenā saikne ar pārējo pasauli. Vēl pagājušajā gadsimtā mājas cēla ar galveno ieeju upes pusē, jo upē pamatā koncentrējās visa satiksme. Pirmie iedzīvotāji apdzīvoja upes krastus jau akmens laikmetā, šie senie mednieki un zvejnieki ir aiz sevis atstājuši gana daudz liecību un darbarīku. Nevienas lielākas apmetnes vai nocietinājuma gan senajos laikos Somā pusē nebija. Tam viens no iemesliem acīmredzot ir šīs puses upju neprognozējamā pārplūšana. Par Somā zīmolu kļuvušais “piektais gadalaiks” nav radies veiksmīga mārketinga rezultātā, bet gan ņemts no vietējo iemītnieku ikdienas valodas.
Somā vārdu 1922. gadā sāka lietot Tartu Universitātes pirmais ģeogrāfijas profesors Johaness Gabriels Grano (Johannes Gabriel Granö), iedalot Igauniju apvidos. Pēc viņa iedalījuma šis bija līdzenumu, purvu un mežu apvidus Pērnavas apriņķa vidus un ziemeļu daļā. 1993. gadā ar šo pašu nosaukumu tika izveidots nacionālais parks Igaunijas vidusdaļā esošo lielo purvu, palieņu, mežu, ainavu, dabas resursu un kultūras mantojuma saglabāšanai, aizsargāšanai, atjaunošanai, pētīšanai un iepazīšanai. Nacionālā parka apmeklētāju centrs atrodas Kertsi-Toramā.
Jõemaa jeb Upju zemes vārdu 1999. gadā sāka lietot Igaunijas Tūrisma administrācija un Ekotūrisma apvienība iekšējā tūrisma koncepcijā jeb “zemes piektdaļu” iedalījumā, kur apvienota mūsdienu informācija no satelītkanāliem un mūsu zināšanas par senāko cilšu apmetņu izvietojumu pa apvidiem. Upju zemes “piektdaļa” aptver senos novadus Lielās Emajegi upes piekrastē un tās pietekām no Pērnavas līdz Peipusa ezeram.
Zaļās Upju zemes kopiena (Rohelise Jõemaa Koostöökogu) ir 2006. gadā dibināta ilgtspējīga reģionāla attīstības organizācija, kuras darbības spektrs aptver 2998,66 km2 platību trijos apriņķos un pēc teritoriālās reformas 6 pašvaldību teritorijās: Pērnavas apriņķa ziemeļu pagastā, Tori pagasta agrākajās Ares, Tori un Sindi teritoriju daļā, Pērnavas pilsētas Paikuses daļā un Sārdes pagasta Surju daļā, Raplas aprinķa Kehtnas pagasta Jervakandi daļā, Viljandi apriņķa Sakalas ziemeļdaļā, bijušajās Sūre-Jāni un Kepu teritorijās.